Search results for "vecāku audzināšanas stils"
showing 3 items of 3 documents
Attieksmju pret seksualitāti saistība ar uztverto vecāku audzināšanas stilu un apmierinātību ar romantiskajām attiecībām
2020
Bakalaura mērķis ir noskaidrot, kādas ir saistības starp attieksmēm pret seksualitāti un uztverto vecāku audzināšanas stilu un attieksmēm pret seksualitāti un apmierinātību ar romantiskajām attiecībām. Šādas saistības ir svarīgi pētīt, lai saprastu kā katrs no audzināšanas stiliem saistās ar attieksmēm pret seksualitāti un kā šīs attieksmes saistās ar apmierinātību ar romantiskajām attiecībām. Tas dotu vecākiem plašāku ieskatu tam, kā atšķiras katrs audzināšanas stils un ko tas maina bērna, šajā gadījumā, attieksmē pret seksualitāti. Pētījumā piedalījās 50 respondenti. Sievietes vecumā no 18 līdz 48 gadiem. Vīrieši netika iekļauti aprēķinos, jo nebija pietiekami daudz pārstāvēti. Pētījuma i…
Pusaudžu uztvertā vecāku audzināšanas stilu saistība ar pusaudžu emocionālo intelektu un agresivitāti
2019
Pētījuma mērķis bija noskaidrot pusaudžu uztvertā vecāku audzināšanas stilu saistību ar pusaudžu emocionālo intelektu un agresivitāti. Pētījumā piedalījās 120 pusaudži, vecumā no 12- 14 gadiem (M=12,53; SD=0,65), no tiem 56 zēni un 64 meitenes. Lai atbildētu uz izvirzītajiem pētījuma jautājumiem, maģistra darbā tika pielietotas trīs aptaujas. Audzināšanas stila izpētei tika izmantota Vecāku audzināšanas stila aptauja (Parental Authority Questionnaire- PAQ, Buri, 1991), adaptēta L.Dālderes maģistra darbā, 2002.gadā. Emocionālā intelekta izpētei tika izmantota Emocionālā intelekta aptauja (The Self- Report Emotional Intelligence Test, SREIT, Schutte et.al., 1998, kā minēts Schutte, Malouss & …
Netīšās prokrastinācijas saistība ar bērnības traumatisko pieredzi un vecāku audzināšanas stilu
2021
Pētījuma mērķis bija noskaidrot, kādas saistības pastāv starp netīšo prokrastināciju un fizisku, emocionālu, seksuālu bērnības vardarbības pieredzi un autoritāru, autoritatīvu un pieļāvīgu vecāku audzināšanas stilu, un kurš no mainīgajiem visvairāk prognozē netīšo prokrastināciju. Pētījumā piedalījās 172 respondenti – 17 vīrieši un 155 sievietes vecumā no 18 līdz 76 gadiem (M = 42,92; SD = 10,5). Pētījumā tika izmantotas trīs aptaujas - Bērnības traumas aptauja (Childhood Trauma Questionnaire (CTQ), Fink&Bernstein, 1995), Vecāku audzināšanas stila aptauja (Parental Authority Questionnaire, Buri, 1991) un Netīšās prokrastinācijas aptauja (Unintentional Procrastination Scale (UPS), Ferniel, B…